paļauties krist

​

vientuļās rudens lapas
paļaujās un krīt.
cerot, ka lejā ir kāds,
kurš nenogurst sagaidīt.

tāpat kā lietus lāses
neseko pulkstenim līdz,
tās vienkārši krīt,
krīt, pat ja pienācis rīts.

/O. Cvetkova/