Nav nozīmes vai tā bija ziema, vasara vai pavasars
Es šodien tāpat esmu pavisam citāds.
Pirms manis krīt priekškars un priekšstats ir cits,
Bet joprojām atrodas, kas negribīgi saglabāts.
Laikam un vietai ir bijusi nozīme maza,
Viss, kas bijis kopīgs ir noklusēts.
Brist cauri gadalaikiem atmiņu kurpēs,
Joprojām ir kas neizskaidrojami svēts.
Sapņu trauks pildījies, pildījies un ir jau pilns.
Pa pārītim no visa ir arī piepildīts.
Kaut mūsu ceļojums tolaik bija pavisam neilgs,
Tas bija īpašs un emocijām nedalīts.
/O.Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru