Man negribās rakstīt par debesīm
Un laiku, kurš bez apstājas skries.
Es gribu, lai zini, ka rīt
Tu noteikti nebūsi viens.
Ka tev ir uzticama cilvēka plecs
Uz kura uzlikt galvu.
Un brīžos, kad vissāpīgāk kļūst,
Ir, kas noslauka rūpju klāto vaigu.
Ir cilvēks, kurš ļoti labi zina,
Cik tavas asaras vērtas.
Un kurš nekad nepieļaus, ka tās rit
Bez jebkādas jēgas.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru