* * * * *

Prāts tik ļoti maldījies ir apkārt,

Pēdas pieradušas, ka tās sūrst. 

Sirdij šķitis, ka vajag visu saglābt,

Bet ļoti bieži tas jēgu neiegūst. 

Dzīve liek draudzēties ar sāpēm,

Brīžiem šķiet, ka ķermeņis pat gruzd.

Mums tik ļoti gribas visu varēt,

Ka aizmirstam, cik svarīgi ir just.

/O. Cvetkova/