Starp visiem sirdsēstiem un likstāmIr arī tava laime un tavs prieks.Kamēr vien sitās tava cilvēkbērna sirdsTev jāļauj vēsām rokām tapt siltām.Pat, ja nevar izmainīt, kas bijis,Tu vienmēr tiecies augt un labāks būt.Tādēļ jau mēs esam šeit, viens otram,Lai pieturētu, kad ceļš zem kājām zūd.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru