Uz galda kūst parafīna sveces,Eglei mirdzums arī tāds pats.Tikai nemiers, kurš krūtīs sities,Liek manīt kāds bijis šis gads.Domas šaudās kā pavardā uguns,Prāts pēc miera kā gaisa alkst.Un es lūdzu, lai mūsu sirds siltumsNepamet mūs, kad iestāsies sals.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru