Nekaunīgi iztraucējot Tavus sapņus,
Bet es jau Tevi nemaz nepārsteigšu,
Jo Tu joprojām mani gaidi naktīs.
No galvas Tu zini visus manus vējus
Un to, ka tie neprot stāvēt uz vietas.
Es uz mirkli iekrāsošu Tavus sapņus,
Lai no rīta tie atstātu vien vieglas ēnas.
Tu tikai nemēģini mani notvert –
Tas nav bijis iespējams un arī nebūs.
Es palikšu tā, kuru fantāzijās ietērpt
Un tā, kura nesaukta iekrāso sapņus.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru