šaubas mērķtiecīgas

Mērķtiecīgi rāpoju atpakaļgaitā –
Viss, kam reiz ticēts, dzēšas kā krīts.

Pēc nopelniem dabūts pērnajā gadā,

Ceru, ka šogad mani gaida kas cits.

Asarās mirkusi vairāk kā vajag,

Līdz depresija ar spēku kompromisu rod.

Aizvērt acis reizēm ir vieglāk,

Bet vēlāk, kā ar bomi pa pieri viss dod.

Mērķtiecīgi rāpoju atpakaļgaitā,

Domājot, ka priekšā ceļa vairs nav.

Bet arī strupceļa galā var būt, ka kāds gaida

Un šīs šaubas reizēm mani uz vietas te tur.

/O. Cvetkova/