Mēs esam nobridušies slapji,
Lieko atstājot vējiem un sniegiem.
Neviens sākotnēji neplāno dzīvi,
Bet grūtības liek kļūt mums stipriem.
Visam jāļauj reiz kupenās iestigt,
Lai pašiem nedaudz, bet kļūtu viegli.
Jā, ir bail mēģināt un tā arī palikt,
Bet mēs esam cilvēki un arī kūstam
..tāpat kā viss, tāpat kā sniegi.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru