Starp nezālēm grāvī, kuras savijis vējš.
Es būšu tas mazākais krusas grauds,
Kurš klusībā nātrei uz pleca sēž.
Ar smaidu uz sejas, vējā aprautiem vaigiem
Teikšu paldies, ka viss gadījies tā.
Ne vienmēr mums jāvar būt sarežģītiem,
Lai krūtis smeldzētu skaistumā.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru