Nikotīna mašīnu pilnas ielas.
Tā ir ikdiena,
Kuru vēro ietves un māju sienas.
Nogurušas acis hipnotizēti vadās.
Maršruts nemainās,
Nedz rīta, nedz vakara gaitās.
Pilsētas elpa pūš pakausī,
Kad ejot gar jūru
Ieklausies dabā un pavasarī.
Kāju nomītais bruģis seko mūsu gaitām.
Pilsēta ik mirkli ir ar mums,
Pat ja mēs, no viņas, neko negaidām.
Vecpilsētas bruģis izsmēķiem piedrazots.
Skumji vērot,
Kā naudu lūdz pensionārs, dzīves apbižots.
Pilsēta mainās pulksteņa tikšķiem līdz.
Un tikai ar laiku Tu apjaut,
Ka daļa no pilsētas ir daļa Tavas sirds.
/O.C./
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru