Kā vēl elpot mēs spējam?
Agrāk pateicāmies mirklim,
Tagad viss tiek laists pa vējam.
Tu tikai ieelpo, izelpo –
Panāc, apstājies un ej prom.
Abi sapņojām par to vienīgo
..tik žēl, ka tas nespēj mūs vienot.
Bet es nemīlu skandālus –
Es labāk vēroju zvaigznes,
Tādēļ piedod, kad klusums
Mūs vienu no otra prom aiznes.
Kā gan mēs dzīvojam?
Kā vēl elpot mēs spējam?
Man gribās vēl reizi šeit ieelpot
Un izelpā atdot sevi vējam.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru