Smeldz neizrunātais krūtīs,
Galvā viena pēc otras dun atbalsis.
Ir rudens un vēji vēl pūtīs,
Kaut ķermenis tiem nav pieradis.
Šķiet, ka zosāda nepazudīs
Un varbūt dēļ rudens man salst?
Ik pa brīdim kas cits iedur krūtīs,
Kamēr lapas man rokās kalst.
Šeit sen par aukstu man kļuvis
..jau labu brīdi līdz šim
Un lai kā es censtos sildīt plaukstas,
Bet tik viegli tās nesasilst.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru