vakars pusseši

Diena izskrieta, vakars pusseši
Uz pusēm ar sevi un spēju just.
Nogurumu zīmē nu jau abi plaksti,
Bēgt vai palikt – lūk, jautājums.

Pasaule nedaudz ir sajukusi,
Ne tikai mana, bet vispār.
Varbūt es pati, ko pārpratusi
Cenzdamās mazāk ko zināt.

Diena izskrieta, vakars pusseši
Un neizpratne apziņā gulst.
Šis laiks..vietas, mēs visi tik sveši,
Bet vieno mūs spēja vēl just.

/O. Cvetkova/