nakts atklāsmes

Uz lievenīša es tevi glāstu,
Uz lievenīša savus sapņus stāstu
Un tā pie sevis klusībā es ticu –
Vārdi jāizrunā, lai tos pierādītu.

Es tev stāstu, tu man pretī murrā,
No malas abi mēs kā tādā jokā.
Parādām viens otram tikai naktīs,
Kas uz sirds un ko prāts grib sacīt.

/O. Cvetkova/