MĀKOŅI

Visa pasaule vienos mākoņos - 

Īstos un neīstos,

Vienos no tiem es sapinos.

Un kā viss tā ir iznācis - neatceros.

Mākoņi pustukši un mākoņi pilni.

Kur tobrīd bija tā balstiņa,

Kas pateiktu, ka mākoņi ir mīlestības varā

Un viss pārējais ir tikai pateikti vārdi gaisā?

Pašu radīti spilveni.

Kuros aizverot acis atmostamies.

Kaut kopā nekas neturas

Mākoņus radam un neatskatāmies.

Mākoņos palikušos, sapņu spilvenos

Tagad izrauti caurumi.

Kā nelaimīgos laimestos,

Uz visām pusēm izkaisīti solījumi.

Un mākoņi dilst kopā ar sapņiem,

Kas izkaisīti pāri mums.

Ja tici, ka mākoņi pacels Tevi pāri torņiem,

Tu kļūsi par vienu no tiem.

/O. C./