Atstāj mani vienu.
Atstāj mani, pat ja salst.
Lai es jūtu visas sāpes.
Arī tās, kas Tevi skar.
Neatstāj man savu smaržu.
Neatstāj to, kas atmiņās tin.
Lai arī pietrūkst Tavu glāstu,
Tomēr, liktenis mūs vienu no otra šķir.
Nodzēs to skūpstu no pieres.
Nodzēs to, lai nejūtu vairs.
Pat, ja vēlos, kaut dzīves līklocis
Izvītos tā, lai nebūtu tik kairs.
Turpmāk, aizsegsim acis ar plaukstām.
Un lūkosimies tukšumā.
Atminoties tos kopīgos brīžus,
Kad atradāmies viens otra tuvumā.
/O. C./
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru