Tauriņi

Bērzu sulām

Tu aiztecēji līdzi.

Un bez tauriņiem 

Iesākās mans rīts.

Cik pareizi bija

Neiet tiem līdzi?

Cik pareizi ir atļaut,

Lai tos rada kāds cits?

Tu izdzēsi mūsu tauriņus,

Bet tagad man vienai

Jāmācās izdzēst

To atstātās pēdas.

Ierastajam "Piedod!"

Es apsolu-

Izteiktam vairs nebūs jēgas.

Es atradīšu veidu

Kā brīnumiem plaukt.

Kā aizgaiņātos tauriņus,

Joprojām, par saviem saukt.

Tu neuztraucies,

No sava ceļa es nenoiešu.

Es turpināšu radīt dzeju,

Kamēr pavisam neaiziešu.

Vēl kādu laiku

Ignorēsim kā sirdis pulsē.

Jo tikai līdz brīdim

Mūsu tauriņi turpinās klusēt.

Līdz tam ar saullēktu

Uzplauks mans smaids

Starp tauriņiem,

Kurus no jauna zīmēšu ar pasteļiem.

/O.C./