Reizēm es klusēju un nesaku neko,
Man bail tevi izraut un traucēt.
Tu esi tur laimīgs un man par to prieks,
Tādēļ es turpinu klusēt.
Klusībā mostos un vēroju tevi,
Klusībā tevi mīlu.
Tu esi mans klusais un mierīgais gars,
Kuru, pat klusējot, neatstāju vienu.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru