Es neapzinoties atcerējos,
Kā satiku Tevi pēdējo reizi.
Cik savādi bija vērot,
Kad pārkāpi manu slieksni.
Tu biji izspūris un steidzīgs,
Bet es uztraucos mazliet.
Tu beidzot biji līdzās,
Kas likās dabīgi, nudien.
Vēl ievas neziedēja,
Bet likās apdullis it viss.
Pat kailie zari kokos
Un pelēkās debesis.
Tu smaržoji pēc laimes
Un cigarešu dūmiem.
Pēc tam es atvadījos,
Uz Tevi noskatoties.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru