Aizvērtas acis uz pasauli skatās,
Viegli elpot un ir vēl kas.
Grūti atzīties visiem jums,
Ka mani vajā pasakas.
Par vēlamo kļūst tas,
Kas citam ir, bet pašam svešs.
Sirds pārāk liela kļuvusi -
Viss liekas radniecīgs un mīļš.
Azotē paslēpts kas dārgs -
To piedošanas vārdā sauc.
Pelnījis viņu ir arī tas,
Kurš pasakas ar dzīvi jauc.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru