Pusnakts bezmiegs un zaļā tēja,
Lai ko kāds domā
Vienmēr tu paliec viens,
Ar nosalušām rokām, stāvot caurvējā.
Iestājoties tumsai vieglāk ir domāt,
Vieglāk par visu spriest.
Tā, it kā no malas vērojot,
Prātot, kurš šajā spēlē bijis nepatiess.
Atrast pareizos vārdus un apvārdot,
Atkal un atkal no jauna
Būt tas, kurš tevi saprot,
Netaisās iemainīt vai kādam atdot.
Izspēlēt notikumus un izlabot kļūdas,
Rakstīt par acīm, kuras pilnas baudas
Atgriezties tur, kur nebija vietas
Un kalendārā atzīmēt laimīgās dienas.
Piezagties var nemiers
Tāpat kā bailes, ka paliksi viens.
Pusnakts bezmiegs un zaļā tēja -
Kārtējais vēlais domu pārgājiens.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru