Tik vienkārši pulkstenis tikšķ
Kā zinādams, kur iet.
Kamēr es viņu atkal sapņos redzu,
Kaut šķita, ka visas durvis esmu aizvērusi ciet.
Atkal un atkal veros tajos vaibstos
Kā nekas nebūtu noticis.
Es nekad, nekad neesmu pratusi
Ienīst viņu un izlikties.
Tik vienkārši pulkstenis tikšķ
Kā zinādams, kas notiks rīt.
Bet es atkal un atkal no jauna
Sapņu durvīs mēģinu caurumus aizlāpīt.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru