Muļķa sirds

Nepieciešams dzīvot tikai tagad,

Tam, kas notiek šobrīd, bet ne vakar.

Vairs neatskatīties sevis paša labad,

Jo tam, kas darās sirdī uzticēties nevar.

Tur caurvējā skrien vilki,

Kuri prātā skrāpj un kauc.

Un visu, visu ko reiz kādam teici

Ausīs čukst un nepārtrauc.

Sirds tā kā muļķe kaut kur skrien

Dēļ sajūtām, ko bieži jauc.

Tā nesaprot, ka nu jau šodien

Tā nav viņa, kuru sauc.

/O. Cvetkova/