Ar tevi neviena diena
Nav līdzīga viena otrai
Un vēji ir tie, kas mūs nes,
Liekot laimei kļūt savienotai.
Kamēr vējš gaisā putekļus ceļ,
Mūsu sirdis dzied tā taktīs,
Bet mums priekšā ir gaidāmas
Vēl tik daudz šādas, brīnišķas naktis.
Pat ja saule būs tā, kas žilbinās
Un kaut uz brīdi es zaudēšu skatu.
Es paļauties varu uz tavām acīm,
Jo mūsu soļi min kopīgu taku.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru