Es vienkārši sajuku prātā
Un tagad kā tādā pusbadā
Klīstu, jukdama no sevis ārā.
Nevienu es nesaucu vārdā,
Nevienu vainot nav vērts,
Bet būdama es vietā tavā
Redzētu kāds manī mīt bērns.
Es jau neteicu, ka nemīlu,
Es vienkārši vairs netiku galā
Un tagad tāds maziņš un viens
Baidos pazust nodabā savā.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru