Viņa glāsta Tavu seju,
Ar vēja pieskārienu
Tavus matus vērpj.
Ar rīta rasu
Tavas gaitas svētī
Un miglas plīvurā
Tavus sapņus tērpj.
Tu vari neticēt,
Bet viņa ir ar Tevi
Un vari necerēt
To kādreiz saskatīt.
Vien tikai maziem,
Pavisam sīkiem soļiem,
Viņas klātbūtne kā ēna
Tev vienmēr līdzās iet.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru