Mūsu vainā, ka vispār mīlam.
Vien kopīgi pazaudēta bezgalība
Zvaigznēs, kuras izdeg līdz rītam.
Nekādas izejas, vien bezcerība
Mūsu acīs, kuras klusējot dziest.
Neviena nesasniegta mūžība,
Kad pašiem apnicis vēl ciest.
Nekādas izejas, vien nolemtība
Meklējot jūtas, kurās sevi rast.
Vien kārtējā nepiepildītā mīlestība
Pēc kuras, tu neesi vairs pats.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru