....

..un es jau Tevi gaidīju
gadu, divus..un tad jau bija par daudz.
Es nešķiroju nedēļas dienas
un ja vajadzēja, tad teicu "kaut mūžu".

Vienalga kādu un kā –
..salijušu, izmisumā vai dzērušu
es Tevi gaidīju kā pavasari,
kā pirmos siltos starus
..un nekad neticēju,
ka atvadas būs vienīgās ko saņemšu.

/O. Cvetkova/