pēdas

Es atkal brienu vecās pēdās 

Un atkal baidos sev atzīties,

Cik jutīgas ir visas manas rētas 

Kurām ļāvu Tev pieskarties.

Cik naivas sajūtas un reizēm aklas,

Ka ļāva vispār kam tādam aizsākties. 

Es atkal brienu vecās pēdās,

Lai mācītos par visu pateikties. 

/O. Cvetkova/