trešdiena, 2021. gada 29. decembris

jauns sākums


Pavisam drīz viss nostāsies savās vietās,
Nejaušības būs stāsts pavisam cits.
Klausīsimies mēs tikai sirdsbalss dziesmās,
Sniega baltumā spēlējot paslēpes.

Smiesimies pretī tām ļaužu mēlēm,
Kuras reiz lika mums nevietā sarkt.
Drīz nevajadzēs dzīvot starp paralēlēm,
Viss būs tik skaidrs kā vēl nekad.

/O. Cvetkova/

otrdiena, 2021. gada 28. decembris

* * * * *


Es piedzimu citā laikā,
Es piedzimu brīnoties 
Un tikai dzeja man ļāva
Būt stiprai un nepadoties.

Redzēt sejas pa īstam,
Kā mīlēt, tā baidīties,
Bet es piederu šim laikam
Un man nav kauns atzīties.

Ka arī es, tāpat kā visi,
Protu meklēt un zaudēties,
Teikt, ka neesmu kā citi,
Bet likt rakstītam izdzēsties.

Raudot asaras slaucīt,
Bēgot pakrist un sasisties,
Bet es zinu, ka rētas sadzīst 
Tādēļ nebaidos piecelties.
 
/O. Cvetkova/
 

svētdiena, 2021. gada 26. decembris

gadu mija



Ko prāto zvaigznes tur augšā,
Ko prātojam lejā mēs?
Viens solis sperts gadu mijā
Un šis gads tiks dzēsts.

Aizmirsts kļūs smagums plecos,
Vārdi, kas apjausti dzeļ,
Jo ikreiz, kad es kājās ceļos
Es jūtu, ka spēju vēl.

Ko vēsta zvaigznes tur augšā,
Ko patiesībā vēlamies mēs?
Viss skaidrs kļūst gadu mijā –
Mums stāties, vai tiekties pēc vēl.

/O. Cvetkova/

ceturtdiena, 2021. gada 23. decembris

apņemšanās un sapņi


Piesnigušas pilnas kabatas
Jaunu apņemšanos un sapņu.
Jādomā kā visas panākt,
Kad tās skatīt sākšu.

Viss ir jaunā gada ziņā,
Kā man ies, vai sanāks.
Bet tik daudz, cik manā varā
Darīšu, lai saprastu kas labāks.

/O. Cvetkova/

trešdiena, 2021. gada 22. decembris

Tavi vārdi

 
Tavi vārdi man ir kā zāles –
Klausīties neapnīk.
Katru vārdu ko raksti
Es mēdzu daudzkārt pārlasīt.

Uzrakstot pirmo, ko domā
Rītos, kad acis atver –
Es grimstu katrā vārdā,
Man cits nekas nepieder.  

Ar aizvērtām acīm ciet
Es izbaudu katru zilbi.
Tava balss mani dziedē
Un gribu, lai Tu to zini.

/O. Cvetkova/

otrdiena, 2021. gada 21. decembris

Šī laika bāka



Viņš atnāca ar pirmo sniegu,
Ar pirmo salu aiz krāgas
Un es pazaudēju galvu,
Pieķeroties pie viņa kā bākas.

Es slīdēju ceļus tam pretī,
Neguļot naktis un dienas.
Jūtot to siltumu sirdī
Biju gatava gāzt pat sienas.

Viņš atnāca ar pirmo sniegu,
Ar gaismiņu virtenēm mājās.
Padarot visu tik gaišu
Viss pats pēkšņi atrisinājās.

/O. Cvetkova/

pirmdiena, 2021. gada 20. decembris

* * * * *


Ietinusies tavā kreklā 
Izlikšos, ka nedzirdu –
Zvaigznes pašas krīt pie kājām,
Visu citu pauzēju.

Domas viena otru maina,
Acis brīnumaini ņirb.
Viss ir katra paša varā –
Ko viņš vēlas-tas viņš ir.

/O. Cvetkova/

svētdiena, 2021. gada 19. decembris

Ziemeļbriežu kompass


Jau pēdējā advente,
Bet nogājis ir kaut kas greizi –
Pirms Ziemassvētkiem dubļos 
Pamodušies ziemeļbrieži visi. 
Kamanās kāds tusnējas un ārdās,
Caur bārdu grūti saprast
Kā tam vīram klājas. 
Piere sviedros, acis dikti lielas:
"Kompasā vērojamas sniegotas vietas".
Ziemeļbriežiem kurss pavisam cits –
Pie mums tie steigsies tad,
Kad ausīs Ziemassvētku rīts.

/O. Cvetkova/

piektdiena, 2021. gada 17. decembris

sveiciens rūtī



Ir izkusuši Tavi nospiedumi,
Kurus Tavas kailās kājas,
Gar maniem logiem ejot,
Dziļos sniegos tika atstājušas.

Tev nemaz nenojaušot,
Es dvašu pūšu loga rūtī,
Lai nākamreiz, garām Tev ejot,
Tu zinātu, ka gaidīju ļoti.

/O. Cvetkova/

ceturtdiena, 2021. gada 16. decembris

domas


Es lieku uz papīra savas 
Pusnaktī dzirdētās domas.
Tās tik ilgi bija tikai manas,
Nu kļuvušas izlolotas.

Manu sajūtu skartas
Pasaulē justies var droši,
Lai mēness un zvaigžņu kļautas
Reiz zaigotu tik pat spoži.

/O. Cvetkova/

izauklē


Izauklēt domu no mazumiņa,
Sīka plaiksnījuma starp laikiem.
Tad vērot kā tā kļūst liela,
Atspulgā pazibot smaidiem.

Gandarījums līdz ausīm,
Apzinoties, cik katrs mēs varens.
Nirstam domās katru brīdi,
Jo no domas it viss ir sācies.

Viss, kas redzams ir radīts
No kāda mazumiņa, no domas.
Līdz neapzinātu mērķu vadīts,
Domu ceļš iezīmējis mums lomas.

/O. Cvetkova/

iztikšu


Man nekā nav žēl
Jā, tāda es esmu.
Varu dot vēl un vēl,
Pat ja tas nozīmē atdot visu.

Pat ja nepaliks nekas pāri
Es zinu, ka iztikšu.
Tā līdz šim dzīvoju dzīvi
Un šķiet, ka tā arī dzīvošu.

/O. Cvetkova/

Ik gadu


Ik gadu viens un tas pats
Nāk un projām iet.
Ik gadu apcerīgs kļūst prāts
Par to, vai pareizi viss darīts tiek.

Ik gadu viens un tas pats - 
Kaut kas tiek iegūts un projām laists.
Ik gadu pārdomāts it viss,
Pat tas, kas simtreiz pasacīts.

/O. Cvetkova/

Šis vakars


Šis vakars maģiski mierīgais
Ar sniega gaišumu sirsniņās.
Tā gribās, lai šī sajūta
Vienmēr ir līdzās un nebeidzās.

Šis vakars brīnumu bagātais,
Kad tas, kam ticam piepildās.
Ir tikai jāspēj mums saredzēt
To, kas ikkatram līdzās atrodas.

/O. Cvetkova/

Sirdssiltums


Tik daudz patiesuma
Mīt katrā gaišā skatienā.
Man tā ir paveicies,
Ka dalieties ar mani savā siltumā.

Ir tik labi nebūt vienai
Šai pasaulē dīvaini savādā.
Un tikai pateicoties  jums
Ik brīdi es kļūstu par sevi labāka.

Tik daudz siltuma
Mīt jūsu gaišās dvēselēs.
Es ticu, ka sirdssiltums
Vieno mūs visus uz šīs pasaules.


/O. Cvetkova/

Gribās ticēt


Tāds šobrīd laiks, kad gribās visu
Apsēsties un pārdomāt.
Ar rokām izstieptām uz priekšu
Ikkatram "Paldies" dāvināt.

Un "Nav par ko!" man citēs visi,
Bet sirds aiz mīlestības kūst.
Tāds šobrīd laiks, kad gribās ticēt,
Ka viss kaut nedaudz labāks kļūs.

/O. Cvetkova/

otrdiena, 2021. gada 14. decembris

* * * * *


Tu zini, ka uzrakstīšu,
Bet es, ka Tu izlasīsi –
Tāpat, aiz neko darīt
Vai ziņkārības dzīti.

Starp ikdienības niekiem
Un domu putniem brīvē,
Pašiem īsti neapzinoties,
Domas gaisa ceļus zīmē.

Tu gaidi, kad uzrakstīšu
Un pats vēlāk izlasīsi.
– Šo spēli es turpināšu,
Pat ja "Stop!" pateiksi.

/O. Cvetkova/

pirmdiena, 2021. gada 13. decembris

romance


Ar zilām lūpām 
Izrunāt Tavu vārdu,
Ar drebošu balsi 
Līnijas vilkt.

Ar nagiem uz muguras
Labirintus iziet
Un līdz rītausmai 
Pierunāt neaiziet.

Sildīt, kad auksti,
Pašai vēl trīcot.
Skatienā vien
Tvērumu rast.

Ik rītu piedzimt,
Saulei norietot,
Par nākotni
Neko nezinot.

/O. Cvetkova/

piektdiena, 2021. gada 10. decembris

mēraukla


Materiālā mēraukla it visam
Kā vienīgais esības noteicējs.
Tikmēr, pie sevis čukstot klusām,
Katram vajadzīgs vien pieskāriens.

Mākslīgi smiekli vienādi ar asarām,
Kuras patiesi lietas vienatnē.
Uz pirkstiem neizskaitāmām stundām,
Kurās nožēlojam, ka nepateicām "nē".

Materiālā mēraukla it visam,
It īpaši tam, kas izcelšanas vērts.
Kamēr paši līdz galam neizprotam –
Kas mēs viens otram esam un kāpēc.

/O. Cvetkova/


ceturtdiena, 2021. gada 9. decembris

* * * * *


Man viņa pietrūkst nedaudz,
Nedaudz vairāk par nedaudz,
Bet vēl nekas nav par vēlu –
Pie sevis es klusi tā ceru.

Šodien..un visu laiku,
Es domās pie viņa eju un nāku.
Pa sniegotām ziemas takām
Pie viņa es tiecos, kā uz mājām.

/O. Cvetkova/

trešdiena, 2021. gada 8. decembris

decembra sapņi


Decembra sals mani knaiba
Sev zināmu mērķu vadīts,
Kamēr Tu kā sniegpārsla
Ar manām lūpām tiec sildīts.

Vēl tikai mirklis un izkusīs
Viss, kas sasalis starp mums.
Ar acīm tiek iedegtas zvaignes
Un radīts jauns debesjums.

Decembra sals mani knaiba,
Liekot man pamosties –
Mani sapņi, pat decembra salā,
Drīz liks gājputniem atgriezties.

/O. Cvetkova/

pirmdiena, 2021. gada 6. decembris

tāpat vien


Ai, neko, es tāpat vien –
Par dzīvi, mākslu, smiekliem.
Par to, kā vakarvējš met ēnu 
Uz visiem dienas niekiem.

Kā debesis jauc putenis
Mums liekot līdzi griezties.
Šai pasaulē ir itin viss,
Bet turpinam mēs spiesties.

Ai, neko, es tāpat vien –
Par dzīvi, mākslu, smiekliem.
Par to, lai paši mēs ik dienu
Būtu sev, tad citiem.

/O. Cvetkova/


piektdiena, 2021. gada 3. decembris

sētas stabs



Es esmu sētas stabs,
Rotāts ķērpju ziedos.
Tas vējš, kurš pūš ir bargs,
Bet es tā nebaidīšos.

Es droši varu stāt
Starp kaimiņiem un viesiem
Un neizrādīt, ka man sāp
Dēļ svešu ļaužu smiekliem.

Es esmu sētas stabs
Rotāts ar ķērpju ziediem
Un, kā jau mākslasdarbs,
Neļauju būt jums vienaldzīgiem.

/O. Cvetkova/

ceturtdiena, 2021. gada 2. decembris

izdomātā cerība



Virs soliņa tāds nieks –
Mazs gaismas pieskāriens,
Bet mēs tai pretī tiecamies
Kā apmaldījušies.

Griežamies, smejamies
Kā mazu bērnu prātā,
Nav bail mums zaudēties
Šīs mīlestības vārdā.

Var jau domāt, ka tas ir cirks,
Bet dzīve var būt šāda,
Jo cerība, ko gaisma sniedz
Ir katra paša izdomāta.

/O. Cvetkova/


trešdiena, 2021. gada 1. decembris

paldies


Paldies par baltām debesīm 
Un baltu sirdi krūtīs,
Par to, ka dzīve turpinās 
Kaut vēji pūš un pūtīs.

Par to, ka labestība mīt
Un es to droši zinu,
Par to, ka balti sniegi snieg
Mums brienot tiem pa vidu.

/O. Cvetkova/