Tavi vārdi man ir kā zāles –
Klausīties neapnīk.
Katru vārdu ko raksti
Es mēdzu daudzkārt pārlasīt.
Uzrakstot pirmo, ko domā
Rītos, kad acis atver –
Es grimstu katrā vārdā,
Man cits nekas nepieder.
Ar aizvērtām acīm ciet
Es izbaudu katru zilbi.
Tava balss mani dziedē
Un gribu, lai Tu to zini.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru