Izauklēt domu no mazumiņa,
Sīka plaiksnījuma starp laikiem.
Tad vērot kā tā kļūst liela,
Atspulgā pazibot smaidiem.
Tad vērot kā tā kļūst liela,
Atspulgā pazibot smaidiem.
Gandarījums līdz ausīm,
Apzinoties, cik katrs mēs varens.
Nirstam domās katru brīdi,
Jo no domas it viss ir sācies.
Viss, kas redzams ir radīts
No kāda mazumiņa, no domas.
Līdz neapzinātu mērķu vadīts,
Domu ceļš iezīmējis mums lomas.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru