* * * * *

​

Es piedzimu citā laikā,

Es piedzimu brīnoties 

Un tikai dzeja man ļāva

Būt stiprai un nepadoties.

Redzēt sejas pa īstam,

Kā mīlēt, tā baidīties,

Bet es piederu šim laikam

Un man nav kauns atzīties.

Ka arī es, tāpat kā visi,

Protu meklēt un zaudēties,

Teikt, ka neesmu kā citi,

Bet likt rakstītam izdzēsties.

Raudot asaras slaucīt,

Bēgot pakrist un sasisties,

Bet es zinu, ka rētas sadzīst 

Tādēļ nebaidos piecelties.

 

/O. Cvetkova/