Par dzīvi, mākslu, smiekliem.
Par to, kā vakarvējš met ēnu
Uz visiem dienas niekiem.
Kā debesis jauc putenis
Mums liekot līdzi griezties.
Šai pasaulē ir itin viss,
Bet turpinam mēs spiesties.
Ai, neko, es tāpat vien –
Par dzīvi, mākslu, smiekliem.
Par to, lai paši mēs ik dienu
Būtu sev, tad citiem.
/O. Cvetkova/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru