izdomātā cerība

Virs soliņa tāds nieks –
Mazs gaismas pieskāriens,
Bet mēs tai pretī tiecamies
Kā apmaldījušies.

Griežamies, smejamies

Kā mazu bērnu prātā,

Nav bail mums zaudēties

Šīs mīlestības vārdā.

Var jau domāt, ka tas ir cirks,

Bet dzīve var būt šāda,

Jo cerība, ko gaisma sniedz

Ir katra paša izdomāta.

/O. Cvetkova/