Šī laika bāka

Viņš atnāca ar pirmo sniegu,
Ar pirmo salu aiz krāgas
Un es pazaudēju galvu,

Pieķeroties pie viņa kā bākas.

Es slīdēju ceļus tam pretī,

Neguļot naktis un dienas.

Jūtot to siltumu sirdī

Biju gatava gāzt pat sienas.

Viņš atnāca ar pirmo sniegu,

Ar gaismiņu virtenēm mājās.

Padarot visu tik gaišu

Viss pats pēkšņi atrisinājās.

/O. Cvetkova/