Nekad nesaprast
Kādēļ cilvēki melo
Un citiem dēļ tā asaras līst,
Kādēļ cilvēki cits citu klusītēm nīst.
Ticība dziest,
Cerības izplēn.
Nekas nav mūžīgs,
Pat zvaigznes klusītēm izdeg.
Sapņiem nav robežu
Tie nāk un iet.
Aizmirst par realitāti,
Kas mūs pie zemes pieliek.
Dvēseles sadeg
Mūsu pirkstu galos,
Nav vairs vārdiem vietas,
Kad tukši uz Tevi skatos.
Uzslauki pelnus
Uz fotogrāfijas stūra.
Lai sadeg viss, kas maldīgs,
Viss, kas jāpalaiž jūrā.
Neskaties uz mani vairs tā
Gribu atkal būt cilvēks.
Nevajag atcerēties neko,
Lai nerastos jautājums "Kāpēc?".
Jāmācās piedot,
Kad viegāk ir nīst.
Jāsmaida otram,
Pat ja sirds aiz sāpēm plīst.
/O.C./
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru