piektdiena, 2015. gada 17. aprīlis

M.M.M.



Tik ērmoti šķiet,
Tagad vērties Tevī,
Kā pēdējo reizi 
Manīts būtu tikai vakardien.

Tik savādi tuvs..
Tavs tuvums šķiet neatdalāms,
Un abām saujām smeļu es to
Kā veldzēdamās.

Taisnība vien ir-
Tavā skatienā viens trakais mīt.
Tas vēro mani,
Bet man nemaz bail nepaliek.

Tu man pārāk tuvs,
Ka gribas domāt par to,
Vai tuvāk maz vēl spētu
Tevi es reiz uzlūkot?

Un Tu smaidi, mans draugs.
Smaidi un saki:
"Kāpēc Tu ar mani to dari?",
Bet man nemaz par to nav kauns!

Es gribu atcerēties to - 
Tavu skatienu trakoti savādo.
Un sniedzos zemāk zem tā - 
Lai iebikstītu bedrītē, mežonīgi skaistajā.

17.07.2014
/O.C./
.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru