SMĒĶĒJOT MĀKONI

Man nevajag tabaku,
Nevajag asinīs grādus.
Varu smēķēt mākoņus
Un vērot kā citi zaudē prātus.

Varu smaidīt kā aklā
Un izlikties, ka neredzu
Tās instagrama dzīves,
Kurām savu pielieku.

Un nevienu jau neinteresē,
Tas kas Tev dvēselē,
Katrs cenšas pasargāt sevi,
Veroties nākotnē.

Es neizkliegšu sāpi,
Nevēlēšu nevienam nāvi.
Ieelpošu vēl vienu mākoni
Un pavadīšu ar smaidu pagātni.

/O.C./