Prom ejot..

Nedomājot ko sliktu cenšos atkāpties -
Klusītēm, no visiem novērsties.
Par daudz ir laika veltīts pašaizliedzīgi cenšoties,
Dēļ cilvēkiem, kuriem par mani ir nospļauties!

Gribu atkal, no rītiem, ar vieglumu piecelties.
Ar savu dvēseles stāvokli samierināties.
Necensties nedomāt par mezgliem sirdī sasietiem,
Par vēlmēm, pieskārieniem un vārdiem noklusētiem.

Acis jau turpina haotiski maldīties.
Pēc aizmirstiem skatieniem sniegties.
Tās var apmulsušas klusi šaudīties
Un pēc tumšākajām acīm ilgoties.

Ilgošanās ir tāds mirklis pārāk patiess.
Tās ir jūtas, no kurām jācenšas izvairīties.
Lai arī vienaldzība liek ērkšķiem sarosīties,
Bet dēļ dvēseles harmonijas ir vērts iegribām pretī stāties.

/O.C./