Tu stāvi pie loga,
Vēro kā zāle dīgst.
Un dienu no dienas pārdomā
Kā sāksies nākamais rīts.
Sekundes, minūtes, stundas un dienas.
Atmiņā pazib vārdi
Un kāds mīļš skatiens
Kā fotogrāfijā pie sienas.
Saule jau lejup slīd,
Iezīmē vakarēnas uz ielas.
Un Tev atmiņā pavīd šis skatiens.
Kas uz Tevi vērās dienu no dienas.
Tu stāvi pie loga,
Vēro kā zvaigznes dzimst.
Un nevari saprast-
Tā brīvība vai vientulība, kas krūtīs sirgst?
/O.C./
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru