Es runāju ar Tevi caur dzejoļiem,
Caur tekstiem šiem, Tev nevajadzīgajiem.
Un runāt es varu daudz-
Ar Tevi man klusēt tikai vienaldzība ļaus.
Lai gan, Tavu acu tumšums to
nepieļaus.
Gribu smaidīt!
Un, esot, Tavos apskāvienos aizmigt,
Ar Tavu elpu uz kakla.
Vai dzirdi?
Es ar Tevi runāju.
Reizēm par skaļu,
Bet varbūt par klusu?
Tu tikai zini - nekad to nepārtraucu.
/O.C./
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru