Laiks nesaudzē

Galva pilna domu 

Vajag papīru.

Negribu lai dodies projām,

Atstājot cerību.

Laiks visu maina,

Tas ir nežēlīgs.

Kaut arī reizēm var kļūt vieglāk,

Bet tas ir nemainīgs!

Negribu, lai mēneši

Atņem to, kas mums ir īsts.

Vēlos Tavās brūnās acīs vērties

Un ar laiku saprast,

Cik Tu esi patiess.

Laiks nekur nesteidzas,

Tas nav izklaidīgs,

Lai ko Tu darītu

Tas paliks nesteidzīgs!

Bail ir paļauties

Un vēlāk zaudēt.

Vilkt kalendārā svītras

Un tajās nākotni zīlēt!

Gribu izturēt neizbēgot,

Negribu Tevi pazaudēt, negaidot!

Gribu pārstāt ilgoties pagātnes,

Bet dzīvot dēļ nākotnes.

Ja vien iznākums

Būtu kaut kur rakstīts,

Ja vien es varētu,

Laiku uz priekšu patīt.

Es tikai ceru,

Ka tajās lappusēs būsi Tu!

Lai arī cerība nav dota,

Bet es to radīšu, lai gaidītu.

Bet vai Tev to vajag - 

Gaidīšanu manu?

Vai Tu censtos, 

Ja es tikai čukstus izrunātu vārdu Tavu?

Un laiks tikai iet,

Tas nestājas!

Man gribas paturēt Tevi,

Bet no visiem sapņiem ir jāpamostas.

<<Es pamodos, bet acis atvērt, joprojām, nevēlos!>> 

20.01.2015.

/O.C./